AI nav par darbinieku samazināšanu - dati no Latvijas
Bažas, ka mākslīgais intelekts atņems darbu, ir dabiskas. Bet Latvijas uzņēmēju dati stāsta ko citu. Luminor un Norstat aptauja (2025. gada novembris, 250 mazie un vidējie uzņēmumi) rāda skaidru ainu: AI galvenokārt ir par produktivitāti, ne par darbinieku samazināšanu.
Skaitļi
- 32% uzņēmēju norāda, ka AI šogad palīdzēs strādāt efektīvāk.
- 18% plāno ar tehnoloģijām pārvaldīt pieaugošo darba slodzi bez jaunu darbinieku piesaistes.
- Tikai 6% saredz iespēju nākotnē samazināt darbinieku skaitu AI dēļ.
- Un tikai 4% AI attīstībā vispār saskata draudus savam biznesam.
Fokuss ir skaidrs: darīt vairāk ar esošo komandu, ne atlaist cilvēkus.
Attieksme mainās ātri
Pērn vairāk nekā puse - 62% - Latvijas MVU teica, ka AI ietekmi vēl nejūt. Šogad tādu ir 39%. Gada laikā tā ir būtiska pārmaiņa. Salīdzinājumam, Lietuvā un Igaunijā gandrīz puse (48%) joprojām domā, ka AI viņu biznesu neietekmēs. Latvija kļūst atvērtāka - un tas nozīmē, ka konkurenti sāk kustēties.
Ko tas nozīmē praksē
"Darīt vairāk ar to pašu komandu" nav lozungs - tā ir konkrēta izvēle. Automatizē atkārtoto darbu, kas ēd stundas, un tie paši cilvēki paspēj vairāk. Neviens netiek atlaists; komanda tiek atbrīvota no garlaicīgā vidus. Tieši tāpēc tikai 6% domā par samazināšanu - lielākā daļa redz iespēju, ne draudus.
Praksē tas izskatās nevis kā mazāk cilvēku, bet kā citāda diena. Klientu apkalpošanā atbilžu melnraksti tiek sagatavoti automātiski, un cilvēks tos pārlasa un nosūta - vairāk atbildētu vēstuļu ar to pašu komandu. Grāmatvedībā dati no rēķiniem tiek nolasīti, un cilvēks pārbauda izņēmumus, nevis ievada visu. Pārdošanā piedāvājums tiek sagatavots pēc iepriekšējiem, un cilvēks to pielāgo konkrētajam klientam.
Kopīgais visos gadījumos: cilvēks pārceļas no darba vidus uz tā galiem - izlemj, kas ieiet, un atbild par to, kas iznāk.
Godīgi par to, kas tomēr mainās
Būtu nepareizi teikt, ka nemainās nekas. Atsevišķi uzdevumi tiešām pazūd, un parasti tie ir tie paši, ko neviens negribēja darīt: datu pārrakstīšana, vienādu atbilžu kopēšana, atskaišu salikšana ar rokām.
Kas mainās, ir tas, par ko cilvēku vērtē. Ja kāda darbs līdz šim lielā mērā bija tieši šis vidus, viņam vajag jaunu lomu, un to nevar atstāt nejaušībai. Tieši šeit uzņēmumi pieļauj kļūdu - rīku ievieš, bet neviens ar cilvēku nav parunājis, un rezultāts ir kluss pretspars: rīku lieto tik, cik obligāti jālieto.
Kā par to runāt ar komandu
Bailes rodas no nezināšanas, ne no tehnoloģijas. Trīs lietas nolīdzina lielāko daļu.
Pasaki mērķi skaļi un konkrēti. "Mēs gribam apstrādāt vairāk pasūtījumu ar to pašu komandu" ir kas cits nekā "mēs ieviešam AI". Pirmais ir izmērāms un pārbaudāms; otrais atstāj vietu iztēlei.
Ļauj cilvēkiem izvēlēties, ko automatizēt. Pajautā, kura darba daļa viņiem ir visgarlaicīgākā. Atbildes parasti ir precīzākas nekā vadības minējumi, un cilvēks, kurš pats norādīja uz uzdevumu, negaidīs, kad rīks neizdosies.
Un parādi rezultātu skaitļos, ne solījumos. Ja process aizņēma sešas stundas nedēļā un tagad aizņem vienu, pasaki to. Ja neaizņem, arī to pasaki - pretējā gadījumā nākamreiz neviens neticēs.
Tas sasaucas ar to, ko dara labi projekti: AI ir rīks rokās, kas saprot procesu, ne aizvietotājs (par to vairāk šeit).
Kur sākt
13% uzņēmēju jau plāno ieguldīt cilvēku pārkvalifikācijā un apmācībā - laba doma. Bet vēl vienkāršāk ir sākt ar vienu procesu: skaidru, biežu, mērāmu (skat. ar ko sākt automatizāciju). Izmēri, cik stundu tas ēd, automatizē, un atdod komandai laiku.
Ja domā, ka AI nozīmē atlaišanas, dati saka pretējo - un tavi konkurenti to jau redz. Ja gribi saprast, kur AI atdotu tavai komandai laiku, uzraksti.